Grūti saprast,bet sīs visas sarunas par šo te mani pamudināja,atkal rakstīt šeit,laikam,jau ka tādēļ,lai vnk pēc gadiem būtu ko pārlasīt,emocijas un viss pārējais.. Ka jau teicu,ar tējas krūzi un cepumiņiem būs jāsaņemās un jālasa savi kļūdainie darbi...
Piekdienas rīts...10.44,un man nežēlīgi nāk miegs,pa šīm trijām dienām emsu gulējusi mazak nekā citreiz vienas diena slaikā,bet tas viss bija to vērts. Tikai kopsuma ir mazliet savādi,jo agrak es tik bieži biju mājās,tik biezi kāds cits bija pie mansi,un visa rutīna viss kopā, bet tgd ir savādak,tgd mājās neesmu es,tgd es kaut kur pazdūdu un mammai rodas savādi jautājumi.
Patiesībā,tas kas noteik ir pārak nesaprotami un neuztverami,jo mē skatrs esam tik dažādi bet tajā pasā laikā tik nenromāli savāi. Kaut vair unājot,par jums diviem.(es tikko sapratu,ka man šeit nepatīk rakstīt nevienas personības vārdu,visi tiek uzrunāti,ar tu,jūs utt.)jūs esat tik līdzīgi mums,bet taja pasā laika tik nenormali atšķirīgi.. mans viss viedoklis par notiekošos sitāciju jūsu starpā jau sen ka ir izskanejis,un amn ir vn vai kādam tas intresē vai nē,bet man vnk gribās lai arī jums izdodas,jo jūs tik skaisti izskataties kopā...bet vakar man tomēr radās viens jautājums...Kāpēc,es par tādu situāciju tikai priecājos,nevienu nenosodu utt? Bet mani,nosoda visi un visiem tas liekas tik savādi,ok,jā es saprotu,ka visi jau dazādi un visas sitācijas jau nevar būt vienādas,bet nu tomēr...Labi,lai paliek.

*Un,man tk ļoti patīk būt ar tevi, man tik ļoti patīk,vnk gulēt tev blaksu,skatīties acīs,neko neteikt,vnk būt, man tik ļoti patīk tavi pieskārieni un tavs siltums,lai cik savādi nebūtu man tik ļoti patīk tas viss,man tik ļoti patīk dzive....

*Un,vēlreiz tas ko tu pateici,bija tik nenormali mīļi un jauki,ka es lāga nesapratu,ko tev atbildēt,jo arī man ir tā pat,bet mani tas mazlietiņ biedē,arī tādēļ,es tev stāstu visu,un neko neslēpju,es gribu savādāku dzīvi...