Vēl nedaudz ir pagajis laiks,un man vienkārši gribejās kaut ko uzrakstīt. Kaut ko no sirds,ar nbepiespiestiem tekstiem u8n pilnu patiesību.
Tad,kad es sastrīdējos un izrādījusies apr visu ļaunuma nodarītāju,gan Naurim,gan Janai,likās,ka viss pagalam,jo cilvekiem,kam biju uzticējusies jau ilgāku laiku,vioņi tevi piečakarē,un viņi samīda tavu dvēseli,darot tev pāri,nevis tu viņiem. Arī,tu Jana esi pieaudzis cilvēks un arī tev ir galva uz pleciem,nevis kā citiem,un mani šaja jautajuma nu nevajadzētu vainot, un tas ko tu pašlaik dari neatbilst tam visam ko0 tu saki.
Bet man par to vairs negribās runāt,jo man ir daudz foršākas brīvdienas ar daudz forsakiem draugiem,un tas ka jūs ierodaties uz to pašu kalnu kur mēs,man ne mazākaja mēra nespej sabojāt garastāvokli,jo es esmu kopā ar vislabakajiem,un man ir labi.
Šāda veida brīvdienas,un šada veida izklaides mani dara laimīgu,ebt es tik ļoti negribu jums pieķerties un pieķerties tiem pasakumiem,tapēc,es to nedarīsu,lai notikumi rit savu gaidu un tad jau mēs redzēsim kas notiks talāk.
Un,mana teksta noteikti ir tik nenormāli daudz kļūdu,bet lai ta paliek,es kko uzrakstīšu rīt,varbūt.