Es pat nespeju īsti precīzi aprakstīt šīs pretīgās sajūtas,ebt leikas,ka vistuvak būtu apzimējums-cietums. Jā tieši tā. Jauna,pietiekoša glīta,ar nkotnes plāniem,kas ieslodzõta 10m rādiusā ap savu bloka māju. Super! Pakļvusi sev gan draugu,gan tuvākās draudzenes. Vienīgās sarunas kas ntoeik tiek veiktas ar neta palīdzību,vienīgais kontaks ka ir ar citiem ir kaut kāds viruāls. Un pat daudzi to visu neamzma ensaprot,ja tik ļoti pirm laika gribejās cīnīties,tad tgd liekas,kka visam nav ne mazākās jēga.s Likās ka atpūta laukos palīdzēs,bet tgd badiso,kā būs kad mammai beigsies atvaļinājums,kā būs,kad neviena nebūs mājās,ja pēdējā laikā esmu tikai ar kkāda veida amzo sabiedrību kopā. Pretīgas sajūtas,jo dazbrīd leika,ska seinas pat kāpj virsū. Sajūta,ska veselais saprāts kādu brīdi varētu amni arī atstāt.
Paldies jau jāsaka tiem,kas par mnai tdg vel kaut cik rūpējās un atcerās,jā paldies,pārējiem es varu tikai pateikt vel lielāku paldies par to,ka pierādījāt,kas esat apr draugiem, it sevišķi jau tev ,,Ieviņ,,.
Netiektu,ka es ar skaudību noskatos uz citiem,nē,es vnk nesaprotu šo netaisnību,vai pareizāk sakot nesaprotu,kāpēc es negribu vai nevaru. To es nesaprotu,un rodas el kāds papildjautajums-vai vnk negribu saprast?
Cik talu ats viss mani novedīs,kur es attapšos un pret ko es atduršos?