divas dziesmas,un vnk pārdomas par to,ka škietāmi tālu un nemazam neeksistyējošss...kas?tu..
un runājot par tevi,es vnk neļaušu tam notiks,es labāk no tā bēgu,neļauju tam būt tā,neļaušu,jo es to negribu un es varu izmanīt likteni!varu!.
sākam jaunu dzīvi...lai ka tomēr par spīti visam negribētos atzīt-jā...bet to vajag gan tev gan man..
un ja es saku,ka vajag tad vajag arī!!!..
un pie joda visu pārējo,ja es gribu tad es varu un es patiešām gribu no visas sirsniņas..
un tev vēl ir tikai mēnesi,lai darītu visu lietas labā,lai būtu savādāk,un tu zini,ka tu to vari,par spīti visam,kas notiek..
lai cik debīls teksts šodien no amnis neveltos ārā man kkā ir arī vng,jo šodien pēdējo dienu es daru to,ko es pati gribu,ar rītdienu escīnos ar visu ar ko iespējams-mācībām,atkarību,sevi,tevi...visu!.
jo es maainu dzīvi...
savāda diena,pat pārak..
un no tevi es negadīju tādu pavērsuma atbildi,tikai jautājusm vai tas viss bija patieis,vai nebija?bļe* es nezinu!un mani šī neziņa vnk dzen zemāk un zemāk...
pēdējā laika notikumi,tik daudz liek pārdomāt,saprast un dzīvot mazlietiņ savādāk..
atrast laiku visam,galvenokārt sev...tik daudz liaka,cik nepieciešams,es zinu,ka būs grūti,es zinu cik ļoti ļoit grūti būs,jo es apzinos cik daudz esmu palaidusi garām skolā ar šo nedēļlu,bet es apzinos,ka es spēju visu mainīt...tik tiešām spēju,visu visu visu!
un arī ļoti labi zinu,ak lai kkas manītos,ir vnk tyikai jānotic sev,un es ticu un ar to aju esmu nonākusi diezgan tālu,galamērķa vēl nav,.bet kāda tam tgd nozīme,man ir viss pagaidām ko varu vēlēties..
un tas,ka es 6dien nogriezu matus ir pats labākais,kas ar mnai varēja ntoikt...
un šodien es domāju par daudz...pārak bieži dzirdēt teks?jā taisnība..
vecais rakstīšanas stils.
aij,alai paliek.
tu jau zini ka kavē...es gribu vannā,vnk pagulēt..
es gribu 5dienu,kad apzinos,ka man tiik daudzkas būs jādara...