un,atkal atkla ir debesi pušu..
la la lā...
mēs vakar bijām siguldā..intresants čeljojums,bet esmu uz tevi dusmīga apr dažām lietām.laikam vieglak vienkārši būs pateikt paldies un aizmirst.tātad.
paldie,ska gaisa tramvajiņa brauci ar mani
paldies,ka pusceļu aizmirsi par mani
paldies,ka pieturā momentā atladi manu roku
paldies,ka man biaj jānoklausās tajā sarunā
paldies,ka izteici,to ajuko komentāru
paldies...

cik stulbi,ka salasijās tik daudz ,,jauku,, paldies.mazliet nožēlojami,ne?labi,ali tā būtu.viss ir citādi.visa dzīve ir savādaka.un neierasti sev-es dzeru tomātu sulu?nav ne nojēgas kapēc.man tacu negaršo tomātu sula!
vēljoprojām uzmācās kāda pārāk uzmācīga doma.panika.vēl tikai nedēļa.kaut nu tā nebūtu taisnība.iedomas,tikai iedomas,cerēsim.kaut tu neizlasītu šo ierakstu,akut mani patiesībā tas arī nekrata,bet varbūt tomēr?
es runāju nesakarīgi.
parasti pie šādam tēmām,man kaut ko gribās,bet par pārsteigumu,man šoreiz negribās neko.
meitenes-man jusm ir video.
esmu citādā,ar to arī pietiks.punkts.

rakstu vēl vienu ierakstu,cenšos iztikt bez vārdiem-savādi,kapēc,atbildes nav,paldies,man pietiek.
pārāk depresivi.jā.ja tu vien redzētu.neierasts skats-es ar tomātu sulu,vnk truli blenžot kkur sienā un klausosties dziesmas,kuras nejauši samklētas.ieklausos dziesmu vārdos.galvā nekas nepaliek,nu nekas.
arī mazliet neierasti,ka es rakstu vēl kādu tekstu,bet nu ja sirds(?) lei,tad jau var visu.
nekad neaizskart tēmu-sirds liek!
liek ieklausīties tikai dziesmu sākumi.
un vsp-jā,tu kavē,bet kāda nozīme vai ne?tā jau ir vnm.ar laiku pierod pie visa,gan pie atdzišas kafijas,gan pie nejēdzigiem rītiem,gan pie tā ka tu kavē.rodas tikai jautājums-tev uzdāvināt pulksteni..un jā,tu aizmirsi manu dzimšanas dienu.nu nejau tā aizmirsi,bet vnk aizmirsi dāvanu...varētu domā,jā meteriāliste,vajag tikai naudu,vajag tiaki dāvanu-nē,lai kā neticētu,nejau tur tā leita..vnk,es tik ļoti gaidīju tavu dāvanu,teici,ka nav vēl gatava..nu paldies viņa no tavas puses gatavojas aju divus mēnešus,un jo tas iet tālāk,jo vairāk es par to atceros,kaut vajadzētu aizmirst.
dziesma,tik daudz atmiņas,bet lai nu pietiek,man ir sajūta ka rakstītu gramatu,tiešam.
bet,nu kas par to,ka man šodien ir ko teikt?nekas.mēs nk paklusēsim,par pasauli.
katrs pieskāriens atbildt katrai dziesmai.atceries?nē.labi,vai nav vienalga?es atceros.un kā es toreiz raudāju..savādi,bet tu to nesaprati.tu nekad to nesaproti,tikai lieki sakliedz.labi.
esot es mainījusies.nu labi lai tā būtu,bet zini,uz slikto pusi.un zini,kas mani visvairāk kaitina šaja situācijā?tas,ka es šiet vairs nespēju rakstīt pilnīgi vius ko jūtu,jo man nav ne jausmas vai tu pārlasi vai nē,bet vnk,tu zini šo adresi,tu zini,ka es šiet rakstu,tu zini,ka vari izlasīt,bet es nevaru būt pārliecināta vai tu to dari.lai nu palike.lasi vien,ja gribi,bet pēdējā laikā uzmācās domas,ka tu to nedari,jo ja aju tu spēji aizmirst manu dzimšanas dienu,tad jau noteikti sen esi aizmirsi arī šo,ne tā?gan jau...
labi,lia iet,man vnk nav ko teikt.
pēc būtības man blakus bija jābūt tējai,bet man tēju šodien negribas kā jau teicu,es dzeru tomātu sulu,un man viņu vairs negribas.aizvākt,nest prom.
garām,šodien nespīd,man sāk nākt miegs.
esmu sagurusi tā pat vien.
jā.
un,es turpinu klausīties mūziku..
jā