mēs piederam tikai sev un viss kas ir apkārt ir tikai sapnis...taisība?neiznu,un šovakar man galīgi negribās runāt dzejā...
zini,man ir apnikušas tvas pasakas,tai meli,un tava izturēsānas..tu esi pārāk stulba,pāraāk stulba priekš mani,un es esmu preicģa ka tgd tiešām to apzinos...piedodo,bet tu enderi manā psaulē,un amn ir šausmīgi žle,ka tu tgd atrodies šiet,starp mums...iedodo,bet man nepatīk tā dzīvot..piedod bet es negribu tevi redzēt...piedodo,bet šodien esi tevi ienīstu!!!!
mjām...smaga nopūta šodien...eh,melos līdz ausīm,ir tik traki kā vēl nekad agrāk,akut es tomēr spētu saņemties,lkautes spētu arī šodien apturet laiku...bet tas ir cits stāsts...cita pasaka,un kā ja es teicu,es šodien negribu runāt dzejā..
piena pakā ir vēl amzliet piens,bet vai tas nav sarūdzis,ir pavisam cits ajutājums,mēs šovakar nespējam būt savādāki...visma ne es,es vnk to negribu...
vēl tiki dažas atmiņas par pagājušo vasaru,piedosi?jā,bet nekad neaizmirsīšu...
ja es spētu tev visu izstāstīt līdz galam būtu pavisam citādi,teiksi-patiesību?bet ja izstāstī
šu būs vēl sliktāk...labāk dzīvojam meos,akut tos galīgi nevar nosaukt par meliem,es vnk tev nestāstu to kas tev nebūtu jāuzzin...tikai ne šogad...jautāsi vai tā bija?nenoliegšu..lai kā arī būtu...