un kārtējo reizi,es vnk gribēju kaut ko uzraxtīt,varbūt ar savu domu,avrbūt vnki tā lai kārtējor eizi var sajust...
domāju,vnk apr to kas ir bijis,ir un tikai būs...un es vnk neviļus atduros pret koku,viss notiek savādāk,dzīve grozās?nezinu...bet jūutu ka kkas nav,vnk atceries,kā bija agrāk?...atceries,es tev ajutāju?..atbildi es nesadzirdu,jo tu vnk neesi te...es neko nelūdzu,es neko nespiežu,es tikai stāstu,par sevi...atkal...ir saprotams,tad kad tik ļoti gribas kliegt,bet saki,kāpēc nekad nav bijis tā ka kliedzam reizē?vai ir bijis,bet es vnk to neatceros?...kapēc mēs nevarm kliegt,kāpēc mēs evaram raudāt,kapēc mēs vnk to nevaram?...tu vari atrast atbildi...es nē,es šodien nevaru...neiznu nav atbildes,uz tiem jautājumiems,kas man ir galā bet šodien leikas ka tam ari nav nozīmes...
atceries,orandžās 6dienas?..saki,kur viņas ir palikušas?...kur ir tie visi mirkli,tā burvība,kā laulātajam pārim?kur?...miskastē pie pārējiem mēsliem...laikam...tu esi atradusi labāku...nē! es tev nepārmetu,tiešām es tev neko nepārmetu!!!bet,zini?...lai kā arī būtu viņš tevi nekad enmīlēs tā kā to daru es...dzīve mainās un mēs ar to,bet nemainās attiexme pret tevi,nemainās mīlestība...aiz loga viena asara,par vasaru...par pagājušo laiku,un es eniznu vai viņu atgūt...es varētu viņu ierāmēt stikla traukā,un uzdāvinātbet tas nav manos spēkos,es gribētu vnk nozagt tevi,un aizlidot...ar gaisa balonu,tālu prom...bet vai es spēju?nē....es vairs to nevaru...viņš ir citāds un tā tam ir jābūt,man vnk ar to ir jāsamieirnās,man vnk ir pārāk daudz vēl jāmācās,esmu naiva...vienmēr...neznu,kādēļ daudzi par mani aizmirst..neiznu,bet tā ir,un vfai man dusmoties?nē,leikas ka nevajag,nebūs jeģas,aizmirsīs vēl vairāk...bet vai mēs varam kopā nopirkt kurpju pāri,vai mēs kopā varam pārdod laimi,vai mš kopā varam dziedāt aiz dusmām...vai mēs kopā vēl ko varam?...
domāju,vnk apr to kas ir bijis,ir un tikai būs...un es vnk neviļus atduros pret koku,viss notiek savādāk,dzīve grozās?nezinu...bet jūutu ka kkas nav,vnk atceries,kā bija agrāk?...atceries,es tev ajutāju?..atbildi es nesadzirdu,jo tu vnk neesi te...es neko nelūdzu,es neko nespiežu,es tikai stāstu,par sevi...atkal...ir saprotams,tad kad tik ļoti gribas kliegt,bet saki,kāpēc nekad nav bijis tā ka kliedzam reizē?vai ir bijis,bet es vnk to neatceros?...kapēc mēs nevarm kliegt,kāpēc mēs evaram raudāt,kapēc mēs vnk to nevaram?...tu vari atrast atbildi...es nē,es šodien nevaru...neiznu nav atbildes,uz tiem jautājumiems,kas man ir galā bet šodien leikas ka tam ari nav nozīmes...
atceries,orandžās 6dienas?..saki,kur viņas ir palikušas?...kur ir tie visi mirkli,tā burvība,kā laulātajam pārim?kur?...miskastē pie pārējiem mēsliem...laikam...tu esi atradusi labāku...nē! es tev nepārmetu,tiešām es tev neko nepārmetu!!!bet,zini?...lai kā arī būtu viņš tevi nekad enmīlēs tā kā to daru es...dzīve mainās un mēs ar to,bet nemainās attiexme pret tevi,nemainās mīlestība...aiz loga viena asara,par vasaru...par pagājušo laiku,un es eniznu vai viņu atgūt...es varētu viņu ierāmēt stikla traukā,un uzdāvinātbet tas nav manos spēkos,es gribētu vnk nozagt tevi,un aizlidot...ar gaisa balonu,tālu prom...bet vai es spēju?nē....es vairs to nevaru...viņš ir citāds un tā tam ir jābūt,man vnk ar to ir jāsamieirnās,man vnk ir pārāk daudz vēl jāmācās,esmu naiva...vienmēr...neznu,kādēļ daudzi par mani aizmirst..neiznu,bet tā ir,un vfai man dusmoties?nē,leikas ka nevajag,nebūs jeģas,aizmirsīs vēl vairāk...bet vai mēs varam kopā nopirkt kurpju pāri,vai mēs kopā varam pārdod laimi,vai mš kopā varam dziedāt aiz dusmām...vai mēs kopā vēl ko varam?...