ir,tik traki diivaini,ka tu jau esi sheit...sheit ar musm,un ik pa briidim mees varam zirdeet kaa tu elp...te,mees tevi juutam,redzam,un atkla esam ar tevi...
ir tik ljoti savaadi..
tu neesi vainiijis,tu neesi citaads,varbuut tikai mazliet...tikai ar pirmo sarunu peec tik ilga laika,tikai ar to,un ar to visu..
ja es atkal speetu zinaat ko tu domaa...
ir veel 6diena...ceru,ak amn buus drosme to izdariit,es pat neiznu vai man tas vsp buutu vajadziigs un vai man tas tieshama ri jaadara...zini man ir bail?zini,es laikam ak shoreiz domaahsu un peec tam tikai dariishu...
es neiznu vai aatraak tev kko teikt vai nee...man nav ne jausmas,klausiit sajuutaam,un vnk dariit???bet kaa reagjeesi tu?kaada buus atav attiexme,gan pret mani gan pret manu riiciibu?es patiesi eniznu...un tapee c man ir tik sasodiiti bail...
akpeec es domajau tik daudZ?kapeec es juutu tik daudz?kapeec?....

ir tālu prom...ļooti tālu...nezinu ne nieka no tā ko tu pašlaik dari un,ko tu pašlaik domā...es neiznu vai tu guli,vai esi nomodā...es nezinu vai tu dzer vai nē...man nav ne jausmas par ko tu domā...gribēto lai jau par mani...bett taa ir tikai muļķīga iedoma un cerība no maans puses,zinu ka taa nav...bet gribu lai būtu...gribu laii tu domā par mani tieši tgd...lūdzu...vēl tikai dažas lietas un dažas atminjas...vai atceries,kā tu raudāji manis dēļ?atceries?tu pat nespēj iedomāties,kā es tad jutos...tik svarīga tik nozīmīga,un tieši tev...bij savādi,bet..kāpēc man vajag rakatāties pagātnē un celt visu augšaa?kāpēc?...varbūt tāpēc,ka tu man tik sasodīti pietrūc?...jā tieši tāpēc...nespēju bez tevis,pie vellna...bij viegli divas nedēljas sev mālēt acis ciet,ka man tevi nevajag,kad es atradīšu citu...ne nieka...visiem citiem arii to pašu teicu,bet iekšā kkas lika,sev beidzot nemelot...un lūzuma punkts,tik savaads...2diena,un blīkšķis smadzenēs,par tevi...pie vellna...nesaprotu kāpēc?...gribu samierināties ar to ka tevis vairs nav man blakus,bet pie vellna es to nevaru!!!vai tu dzirdi???es nevaru samierināties,ka tu neesi man blakus!!!nu vnk nevaru...lai kaa es gribētu...man pietrūks visa kas saistīts ar tevi...pilnīgi viss...to jauko pastaigu rociņās,to mazliet dīvaino un nesakarīgo textu par mani...man pietrūks to sms 1 naktī-es tevi mīlu-...un viss,nekas vairaak tur nav raxtīts...pietrūks taa visa tīk ļoti...to negulēto naktu,kad vienc otram gulējām blakus un klusējām,vai strīdējamies par kkādām muļķībām...man pietrūkst tavas greisirdības,man pietrūks tā ka varēju tevi vienkārši paķert aiz rokas un ielekt peļķē,tīīk nenormāli pietrūkst tā visa...un visvairāk man pietrūkst tevis man blakus...ir tik nenormāli grūti...to visu saprast un aptver,kaut drīz jau būs pagājis vairāk kā mēnes.....es nezinu kā lai dabūju tevi atpakaļ,es tiešām neiznu,bet zinu to ka man vajag tevi atpakalj,tik ļoti vajag tevi visu...būtu citādi to es tev varu apsolīt,es vairāk saprastu,un varbuut arī tu mani vairāk izprastu,es darītu,es justu,mazliet citādāk,tā lai jūti arī tu...bet es nezinu vai ir iespēja,es neiznu neko no taa ko tu domā vai jūti,liekas,ka tu nesaki tainību,vai es vnk negribu pieņemt to tainību...tu tieci,ka tas nebija pa īstam,tu teici,ka tā nebija mīlestība,tev bija vienalga???es neiznu...nu kāpēc es to nezinu???saki vienreiz lūdzu man tainību!!! lūdzu,bet tikai tā lai es noticu....pie vella,kas notiek,ar tevi,kas notiek ar mani,kas notiek ar mums???bāc...es gribu būt citāda,ne tāda,kāpēc tā notiek?...
ir tik nežēlīgi grūti noskatīties uz visu to kas notiek,jo patiesībā nenotiek nekas...
riebjas tas ka ir tādi pertīgi draugi,kāpēc viņa tovakar neturēja muti???bļā,nu būtu viss citādi,nezinu vai veel būtu,bet zinu ka būtu citādi,itkā jau viss kas notiek,notiekot uz labu,bet es tā negribu,es gribu to kaa bija,labi vai slikti,bet es gribu pamosties un pagriezt laiku atpakaļ par mēnesi,mazliet vairāk, tikai lai izlabotu to dienu,lai izdarītu mazliet savādāk...zinu,ka būtu..
pie vellna es neiznu,ko lai es daru lai tu nāktu atpakaļ,bet es tik ļoooti gribu tevi atpakaļ...atgriezies...es tevi lūdzu...man tevis ļoti pietrūkst...