lieka,ska raxtu sheit tikai piespiediibas deelj,varbuut..
tik diivaini ri buut taadam kaa divkosim,tik apzinaatam divkosim...kretiinisiki,tanii pasha alaikaa arii...riebjaas,un nepatiik...bet...zinu,ak jaaizveelas,tas ko dziive labaako sniedz,un ariie s taa adriishu,ebt negribu speeleeties ar citu juutam...ebt no otras puses rodas jautaajums-ja tu speeleejies ar manaam juutaam,vai es nedriixteetu speeleeties,ar tavaam???...kapeec gan ne?...neesmu aju atriebiiga,un taa nu nekaadaa meeraa nav atriebiiba,vnk sirsninjaa kkas mazliet savaadaak pukst...
neiznu,varbuut arii tava riiciiba bija atriebiiba man,jo tu ljoti labi zinajai,kas notika ieprieksheejaa reizee,bet tas tomeer bija nezjeeliigi,man blakus seezjot...nezjeeliigi,labi ka bijua taadaa tizluma pakaapee(nee,es neibju dzeerusi,es biju skaidraa,pilniigi),neiznu kaadaa iisti,ak man nepietieka drosmes,tev sist,un asaraam aciis aizskriet,varbuut arii otrs cilveeks bija cits varbuut tutr taa vaina...
bet atkal no otras puses saktotoes...ko tad es iisti gribu?...es taa vareeshu,etb tu nee?...mjaam,taisniiba arii tev...
piedod,par to ko nodariiju,bet toreiz tu pats amzlietinj biji vainiigs...tava attiexme,un iztureeshanaas...riebiigi..a.rii no amnas puses,bet toreiz no tevis tas bija veel riebiigaak..
mjaa,juceklis ir galvaa,un es nesaprotu,ko ali ar vinju iesaaku...
kaadi sviesti peedeejaas dienas naak virsu...
nu cik cilveeks iisti var buut normaals,vnk vazaajotes aaraa pa leitu?un atstiepjot jau orto dienu peec kaartas,kleepi pilnu ar cerinjiem??normas???mn taadas neexistee...:)

es zināju pirms viss vēl sākās,
nav par tevi kaprīzākas
spilvens spiež un sega par šauru,
sapnis nekāds un miegs par cauru

es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu
pavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu
es gribu, es gribu, es gribu, es gribu
es gribu raudāt

mans porcelāna eņģelīti,
cik harmoniski mūsu rīti
bet tumšās, drūmās rudens naktīs
būs melliem velliem pilni kakti

un tad lai dzeltenā prese pieķer mani aiz varena, garena limuzīna rūtīm
blakus garkājainai būtnei ar uzpumpētām krūtīm
es gribu, es gribu, es gribu, es gribu

es gribu smaidīt
brīžos, kad cenšos sevi apmānīt
es varu gaidīt
kādu, kas nāks mani savaldīt

es sen vairs neeju uz dejām
es baudu rodu vecā dzejā
tur mani draugi – ceļa stabi,
vēl liepas satumst un ir labi

es gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu
pavirši sveicināt draugus un sasniegt ekrāna mākslīgo baudu
es gribu, es gribu, es gribu, es gribu

es gribu smaidīt
brīžos, kad cenšos sevi apmānīt
es varu gaidīt
kādu, kas nāks mani savaldīt

vairs mūsu līgumi nav spēkā
cik viegli tomēr krist ir lētā grēkā
liktenis uz vienas, uz kreisās kājas lēkā

es gribu smaidīt
brīžos, kad cenšos sevi apmānīt
es varu gaidīt
kādu, kas nāks mani savaldīt

es gribu raudāt
es gribu raudāt