neiznu,šodien esmu šiet,bez tevis bz atmiņām,tu mani vakar mazliet sāpināji,jā tā ija..visi teksi,visi sirdspuksti un smaidi mazliet savādāki,es eniznu,man gribas ruadāt....apr to pāsu,kā vnm,mēs katrs savā būtībā esam nožēlojami,un es šodien visvairāk,jo man sāp...apr niekiem...emsu pārāk jūtīga uz visu,man būtu jāmainās,bet kā labā?...savā labā?...neiznu,es gribu,bet vai es spēju tas ir cits jaut'jaums,jo man nepietiek spēka...es apti zinu,ak emsu reibekle,es pati zinu,ka esmu niķīga,bet es vnktā dzīvoju,vai man ir labi? grūti pateikt,šodien pārāk sāp...ļoti gribas izlasīt kādu labu grāmatu,bet nav ne jausmalia pie kā ķeros klāt....neiznu...kaut nebūtu bijis vakardienas,kā teici 7 dienas...neiznu vai pie tā vainīgs laiks,bet es šodien rakstu savādāk,domāju un jūtu pavisam kko citu,ne pret tevi,vnk pati pret sevi,jo man sāp...tu prasīsi vai atkal?es atbildēšu jā...jo tu esi tu,un es tur enko nespēju maniīt,jo gadās arī tā..man tevi pietrūkst,rītos,kad ceļos viena,man tevi pietrūks vakaros,kad eju gulēt,un visvairķa man tevi pietrūks tieši tgd,man pietrūkst kāda kurš mani cieši cieši apķertu,un solītu,ka viss būs savādāk,solītu nonest zvaigzni no debesīm,man vienai...solītu tā lai es noticu,melotu tā ali es noticu,mācies...esi jūtu...savādāk...
mna tik ļoti gribas kaut ko maniīr,man tik ļoti gribas būt citai...citai lellei skatlogā...ja spēj atbildēt-kapēc tik bieži amni kāc sa'pina,tad atbildi...jo es atbildi nevaru atrast,ja nu vienīgi tas,ka esmu pārāk naiva,esmupārlieku bērna prāta...esmu saādāka,un es nespēju neko maniīt,riebjās ka pagātne,ka liels bluķis velkas līdzi,itkā ir jādzīvo nākotnei,bet vai es spēju?vai man pietiks spēka sagaidīt rītdienu?...neiznu...ar tevi,vai ebz tevi,vai es vsp spēšubūt cita?...neiznu,ebt man riebjas tas kā ir tgd,jo ir pavisam savādāk...un man tas riebjas...kaut nebūtu,laika,kaut nebūtu pagātnes,akut šodien nebūtu manis...jo man sāp...atkal...
un nestāsti man pasakas,ja stāsi tadt tikiai ar laimīgām beigām,jo ir pārāk daudz slikta,ir pārāk daudz kkā tāda kapēc man sāp...leikas ka a es varetu turpināt un turpin't,bet es sav'ādāk nespēju...
zinu,ka šodien būs savādāk,un pasaki,ko amn tur padarīt,zini es arī ienīstu šodienu...bet tam nav jēgas,jo būs arī rītdiena,un būs 'rī cita diena,pie kuras es savā'dka nespēju,vai es vnk negribu??????
mna tik ļoti gribas kaut ko maniīr,man tik ļoti gribas būt citai...citai lellei skatlogā...ja spēj atbildēt-kapēc tik bieži amni kāc sa'pina,tad atbildi...jo es atbildi nevaru atrast,ja nu vienīgi tas,ka esmu pārāk naiva,esmupārlieku bērna prāta...esmu saādāka,un es nespēju neko maniīt,riebjās ka pagātne,ka liels bluķis velkas līdzi,itkā ir jādzīvo nākotnei,bet vai es spēju?vai man pietiks spēka sagaidīt rītdienu?...neiznu...ar tevi,vai ebz tevi,vai es vsp spēšubūt cita?...neiznu,ebt man riebjas tas kā ir tgd,jo ir pavisam savādāk...un man tas riebjas...kaut nebūtu,laika,kaut nebūtu pagātnes,akut šodien nebūtu manis...jo man sāp...atkal...
un nestāsti man pasakas,ja stāsi tadt tikiai ar laimīgām beigām,jo ir pārāk daudz slikta,ir pārāk daudz kkā tāda kapēc man sāp...leikas ka a es varetu turpināt un turpin't,bet es sav'ādāk nespēju...
zinu,ka šodien būs savādāk,un pasaki,ko amn tur padarīt,zini es arī ienīstu šodienu...bet tam nav jēgas,jo būs arī rītdiena,un būs 'rī cita diena,pie kuras es savā'dka nespēju,vai es vnk negribu??????