Novērtēt.
Ko mums dod šis trīszilbju vārds?
Sinonīmu vārdnīcā šis vārds iet kopā ar tādiem kā cienīt, saprast. Vai cienot kādu, mēs novērtējam to? Vai novērtējot kaut ko, mēs cienām to? Vai šīs lietas neizslēdz viena otru? Es varu novērtēt, cik pilsonis M ir labs dārziņa uzracējs, gurķu marinētājs un krustvārdu mīklu vaļā raisītājs, bet vai tāpēc es viņu cienu? Ja nu pilsonis M man ir nodarījis pāri un piekrāpis, teiksim, nosperot man maku, tad es vairs nenovērtēju augsnes irdenumu un gurķīšu skābumu? Nu nē! Es novērtēju viņu, bet necienu. Bet tad es domāju, vai tiešām es viņu varētu novērtēt par vienu, bet necienīt par otru? Jāsāk piekrist, ka šie vārdi ir kā viens vesels.
Novērtēt to, kas mums ir.
Tas ir īstais, par ko šovakar gribēju runāt. Visdrīzāk filmas "If Only" iespaidā. Jā, jā, vēl viena banāla ļubene... Bet tieši tās man vislabāk patīk! Esmu emocionāls cilvēks un bieži raudu, kāpēc man neatrast vēl vienu papildus iemeslu, lai palaistu slūžas, ko? Man šķiet, ka es novērtēju cilvēkus sev blakus, mīlu viņus. Jā, ir daži, kas man riebjas konkrēti. To es nemaz neslēpju. Liela muiža! Nekad nevar patikt visiem. Jā, es viņus mīlu savā veidā, bet savā veidā viņi man, rupji sakot, besī. Un iepūt man! Besī un viss. Vai es viņus novērtēju? Jā, es novērtēju, ka viņi man besī. Līdzarto es novērtēju tos, kas man nebesī. Tos, kurus mīlu. Es mīlu abus, gan tos, kas man besī, gan tos, kas nebesī. Nothing to say at all.
Es.
Reizēm man šķiet, ka nenovērtē mani. Reizēm man šķiet, ka tur nav ko novērtēt. Bet reizēm gribētu, lai novērtē, kad parādās kaut kas, ko novērtēt. Jā, es esmu kā skabarga dirsiņā, un ko man tagad darīt? Nekad jau visiem nevar izdabāt! Un lai man iepūš dubultā - man nav jāizdabā kādam citam. Te esmu es, es pati - neatkārtojama personība (kā, sasodīts, ikviens no mums), tāpēc daru tā, kā pati vēlos. Man ir savs prāts, savas domas, sava dvēsele un sava sirds. Nepatīk? Man vienalga, mani jāmīl tāda, kāda esmu. Vēl ir variants nemīlēt, un tad nu toč man iepūst! Bet es gribu, lai tie, kas man ir svarīgi un mani mīl, mīl tādu, kāda esmu, un novērtē to, kas manī ir labs. Ne tos mazos velnēnus, kas lēkā man apkārt, bet to neatkārtojamo mirdzumu, kas šad tad spīd!