|
forši, ka beidzot sapratu, kā saucas tas, kas ar mani notiek. es sēroju. :) pirms tam dusmojos un protestēju. ja viss turpināsies tikpat klasiski, ir cerības sagaidīt mieru un vairs nestāvēt ielas vidū ar reibstošu galvu un dzeloņiem kaut kur krūšu rajonā no tā vien, ka dzirdi garāmgājēja teiktu frāzi "viņiem tā mirdzēja acis...viņi patiešām mīl viens otru". :) |
| un HA HA...es neesmu nekāds zaķis | 5. Maijs 2006 @ 16:00 |
|---|
| zilais zaķis by vienna | 5. Maijs 2006 @ 15:59 |
|---|
| katram savu zaķi! | 5. Maijs 2006 @ 14:11 |
|---|
| un vai tu jau izvedi savu zaķi pastaigāties? | 5. Maijs 2006 @ 13:49 |
|---|
| ko tu teici, zaķi? | 5. Maijs 2006 @ 13:47 |
|---|
| būtu jāatgriežas pie šāda dvēseles stāvokļa :) | 3. Maijs 2006 @ 14:31 |
|---|
| meitenes dejo | 3. Maijs 2006 @ 11:14 |
|---|
|
a viņi tur augšā ko? gribēja man pastāstīt par to, ka nevajag peķerties nekam? haha |
|
Pirmo reizi pēc ekrāna lampas remonta atvēru savu mazo mīļo balto powerbuciņu un viņš nokūpēja ziliem dūmiem. Ar dievu mana dzīve nullīšu un vieninieciņu formātā. Fuck. Bļa. Viss ir dirsā. Un, ja es nedabūšu atpakaļ savas bildes un tekstus, tad raudāšu, raudāšu, raudāšu, raudāšu, raudāšu, raudāšu. Kas gan vispār nav nekas jauns, jo es jau arī tāpat raudu, raudu, raudu, raudu, raudu. |
tad nu es eju gulēt...pirms tam paskatīšos spogulī, teja :)
visiem saldu dusu
Pace, man liekas, ka 76 gada vīns ir no tiem, kuriem būtu jāaizliedz beigties, a vot, ko jūs tur runājat, es gribētu dzirdēt. :) |
| par pārtiku | 27. Apr 2006 @ 23:25 |
|---|
|
man mājās ir 38 litri bērzu sulas. 30 gaitenī, 8 virtuvē. 12 es jau izdzēru. atšķirībā no piena, uz kura vismaz kādreiz mēdza sakrāties krējums, uz sulām sakrājas beigtas skudras. tāda melna kārtiņa. |
| vakars | 27. Apr 2006 @ 22:12 |
|---|
izbraucu mazo loku ar riteni. smieklīgi, kā cilvēki daugavmalā fotografējas uz saulrieta fona...tipa tur sauli uz plaukstas, nostājas tā, lai saule ap galvu kā nimbs, saķer sauli kā bumbu..nu un pēc tam bučojas un bučojas. stumjot riteni pāri gājēju pārejai parādīju "vidējais pirksts uz augšu" kombināciju kaut kādam autobraucējam mudakam, kurš, protams, nedomāja samazināt ātrumu manas necilās personas un noteikumu dēļ. atcerējos par šito aicinājumu http://alternative.lv/view.php?id=1175...PADO TĀLĀK, ja kas.. :)
Un tad vēl 10 min pirms Valters un Rapa slēgšanas paspēju nopirkt grāmatiņu 15 gadi atjaunotā Latvijā un tur ieraudzīt shēmiņu, kas uzskatāmi demonstrē, ka visu šo laiku daudz vairāk cilvēku iet bojā pašnāvībās nekā autokatastrofās, un līdz 99. gadam Latvijā bija vairāk abortu nekā dzemdību, savukārt, latviski izdoto grāmatu metieni 90. gadā bija 13 miljoni, bet 2004 - 4, 4 miljoni. |
| atskaite Skukai | 26. Apr 2006 @ 23:08 |
|---|
pirmajā rindā klausīšanos traucēja ģitāristi. viņi ņēmās kā tādi jauni šuneļi ķerot savu asti. bet basģitārists vispār domāja, ka ir galvenais, vicinājās ar šķiltaviņām un desoja pa skatuvi turpu šurpu sarkanā kombinzoniņā. a vecais neko...sēž mierīgi un dzied savā nodabā, bārda līdz sirmajām krūšu spalvām...jā, jā...tās varēja apskatīt diezgan labi. vispār bija jautri un koncerts manā vēsturē ieies ar vislielāko smiešanos.
bet galvā tagad skan pirmā dziesma pēc koncerta beigām uzlikta ļaužu iziešanai no zāles...allways look on the bright side of death :)) |
| nabaga vafele un norvēģis | 25. Apr 2006 @ 11:03 |
|---|
| putns galvā | 24. Apr 2006 @ 16:40 |
|---|
| akmens uz sirds | 24. Apr 2006 @ 15:46 |
|---|
bet vispār tas no Norvēģijas |
| Runā Rīga | 24. Apr 2006 @ 00:24 |
|---|
Izrāde - ekskursija ar autobusu 40-to gadu Rīgā (karš, izsūtīšana, geto, koncentrācijas nometnes, latvieši, vācieši, krievi, ebreji)...
eh, ideja laba...izpildījums nekāds. žēl... šis laikam ir pirmais Jarovaja darbs, kurš diemžēl vismaz šovakar nenotika. Bet pietrūka pavisam maz - darba ar aktieriem un ... un....un...dramaturģijas. Lai gan materiālu TIK daudz un ļoti spēcīgi.
bet par to, ka iedeva karti un lika orientēties Rīgas lielā geto teritorijā, paldies! |
dalu par velti medību licences trako ežu izšaušanai
medību vieta - mans vēders
medījumu skaits - apmēram desmit
medību sezona tiek atklāta tieši šobrīd, citādi tie eži skraidot izmīdīs visu, kas manī palicis zaļš
(bļin, kāpēc man apkārt mētājas veci grābekļi, ko a??) |
bet tur tajā norvēģijā jūras krastā starp senākajiem vikingu akmens krāvumu apbedījumiem atradu slaidu manekenes kāju, kas ar purngalu rādīja debesīs. lija un netālu mētājās milzu stores kauli ar naftas melnu asti. lidmašīnas šoreiz izskatījās pēc brīvdienās palaistiem spermotozoīdiem, kas īsti nezina uz kuru pusi skriet, kur tā nolādētā olšūna, kurā izvemt visus tos mazos kurkuļus ar čemodāniem, lai viņi beidzot tiktu pie radīšanas
sajūta, ka es atkal neesmu paspējusi...ietriekties |
|
atbraucu izdzēst cipariņus |
skumjas ir maigums, kas krūtīs sagājis rūgušpienā
un es pati līdz ar viņām kunkuļos
ienīstu šādās situācijās kaut kur braukt. lidostas tad liekas tik bezjēdzīgi darbīgas, visas tās dzeltenās mašīnītes, kas riņķo ap lidmašīnām ir ir tik uzmācīgi izpalīdzīgas, visas tās stjuartes tik iejūtīgas, visas tās svešās pilsētas tik miglaini pelēkas
un viss, ko tu jūti, ir tikai liecības par tevi pašu un to, kā smeldz pieredzes noberztie sirds papēži |
akvaiakvai
tūlīt kritīšu lepnības grēkā, priecājoties par to, ka esmu priecīga :) |
Brīdī, kad visvairāk gribas siltumu, es došos uz ... Norvēģiju. Sveika ziema, sen neesmu tevi redzējusi! :)) Mani gaida distanču slēpes un olu slēpšana sniegā. Ja kāds var atrast morāli šim stāstam, laipni lūgtum to pamācošā tonī arī izklāstīt :)!
Mierinu sevi ar somu (domu), ka ...sārti vaigi man no sniega, sārti gan...vai kaut kā tā. Krasota! :) |
sasmērēju maizītes ar ķiplokaino kazas sieru, tomātiem, salātlapām, gurķiem un avokādo, nolobīju apelsīnu un sagriezu šķēlītēs ābolu, gaidu bez4pieci - brauksim ar riteņiem pūpolos
bet dators man stāv uz galdiņa, kuru pirms nedēļas nopirku antikvariātā...tāds vecs galdiņš no lauku virtuves ar atvilknīti un sarūsējušu atslēgu, tikai saimnieks laikam bijis drusku jocīgs - galda malas izzāģējis viļņotas. kājiņas galdam tādas šauras, uz leju vēl šaurākas, bet šķirbās gadsimtu veci putekļi
maigums plūst pāri malām |
viņš man jautāja - kā Tu jūties?
un es atbildēju - dzīva. |
|
Bet, ja par tulpēm, tad bibliotēkā man ir ir slaidi dzeltenas, virtuvē tādas koši dzeltenas ar sarkanu strīpiņu katras ziedlapas vidū un uz katra kātiņa trīs ziedi...pirku septiņas - kopā sanāca 21..turklāt bija pašas lētākās, jo esot ļoti daudz tādu saziedējis. Un guļamistabā ir oranžas ar zaļiem lāsumiem. Es viņas lieku trīslitra burkās..nu tajās pakusušajās. |
|
Asīze saka, ka ir sievietes ledusskapji un ir sievietes sildītāji, es saku, ka ir vīrieši, kuri piedāvā seksu un ir vīrieši, kuri piedāvā draudzību. |
|
Izmestu akmeni nesasmelsi - teica Capslock un viņam bija taisnība. |
|
ak dies, cik tie suņi gan var būt priecīgi no rīta skraidot pa parku un rejot smalkās balstiņās. viņi nēsājas astītes vicinot un slīd uz ledainajiem celiņiem un šļūc uz dibena un tad lec kājas un atkal rej, un smejās un rej un smejās. bet pīles tikmēr ar baložiem ganās līdz potītēm sniegā un kaijas kā tādas papīra lidmašīnas medī uz augšu krītošas maizes drupatas |
te tagad nebūs nekāda proza...es te tagad paklaigāšu
bļāviens, aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa, stulbistulbistulbi, njarrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr, aiaiaiaiaiaiaiaiaiiaiaiaiai, velnivelnivelni, uiuiuiuiuiuiuiuiuiuiuiuiuiui
es laikam tomēr gribu to džeku, kuram diemžēl jau paspēju pateikt, ka nekas mums nesanāks un tāpēc čauadjeadiosbaiatā
nu kur man bija jāskrien, ko a? vai es nevarēju pagaidīt nedēļu ar visādu lēmumu pieņemšanu, ko? bet, nē...ziniet...iedodiet man tik zobentiņu rokās un es vicināšos, kamēr apkārt nebūs neviena ar galvu uz pleciem
ģevuška smertj |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) magnetisms, es gribēju pateikt, ka tu šodien uzrakstīji mani...pārāk precīzi |
|
vēl es gribētu zināt, cik ilgā laikā tāds slīcināms ar actiņām vēl ciet kaķēns nomirst? |
|
pastāstiet man, kā slīcina kaķēnus |
|
Vai kāds var izpalīdzēt un atgādināt kādu spārnotu izteicienu, kurā būtu iekļauts vārds rex? |
|
Tīru midzeni. Klausos Rahmaņinova romances. Viņam 1. aprīlī esot dzimšanas diena. Sāp kakls. No klusēšanas. |
| dārgo terapeit, | 26. Mar 2006 @ 19:06 |
|---|
vienu reizi, kad biju aizgājusi ciemos (es jau stāstīju liekas), metu pret griestiem kūku. tā palika tur karājoties līdz brīdim, kad uzkrita virsū kādai meitenei. vakar arī biju ciemos. metu pret griestiem glāzi un pēc tam krūzīti. abas saplīsa. glāze pa visu galdu, krūzīte pa grīdu. neviens nesagriezās. un neprasiet man, vai starp šiem gadījumiem ir kāda saistība. skaidrs, ka ir. bet es jums neteikšu.
vēl ar mani notika tā. es dzīvoju lielā mājā kopā ar visādiem nepazīstamiem cilvēkiem, kuri sāka pazust. ne jau uzreiz. vispirms pazuda viņu apavi. tie vienkārši izgaisa. cilvēki devās tos meklēt un vairs neatgriezās. bija vakars, aiz loga rietēja saule un es zināju, ka nākamajā rītā es neatradīšu savas kurpes. un es zināju arī to, ka tas, kurš tās zog, jau ir manā istabā. es atvēru skapi un no tā izbrāzās kaut kas neredzams. tas satvēra mani aiz kājas un pacēla gaisā, novilka drēbes un iesēja tādā kā striķītī. es varēju lidot, bet tikai tik, cik viņš man ļāva. centos atraisītis, peldēju gaisā, metu kūleņus, mēģināju aizbēgt, bet tas neredzamais ar mani spēlējās, un tad es jutu, kā viņš satver mani aiz gurniem un ar neredzamu dzeloni iedzeļ krustos. pēc mirkļa mute pielija ar skābi metāliskas garšas šķidrumu, kas pārvērtās asinīs. un es nomiru.
tādas tās mušas... |
| Mayas bibliotēka | 14. Mar 2006 @ 10:57 |
|---|
Pēdējā laikā lasu pārsvarā tikai īsziņas. Un pārlasu. Neapnīk. :)
Bet no lielajiem formātiem - "Vēstījumus par sargāšanu". Tā ir grāmata, kurai bail atšķirt katru nākamo lappusi. Tās tādas bailes no neticamā...no tā, ka kāda cilvēka galvā var dzīvot tik daudz stāstu, kuri neapnīk. :) |
| pilnīgs sviests | 8. Mar 2006 @ 17:05 |
|---|
Šodienas trofejas
* 2 rozes
* milzīga šampanieša pudele
* lielā Rafaelo kaste
* šokolādīte ar rozi uz papīrīša
Ņemot vērā to, ka paēst aiziet nepaspēju un dienai nepieciešamo kaloriju devu saņemu ar šampja palīdzību, vakars izskatās būs jautrs. |
|
un tagad jūs varat sākt kliegt uz mani un vicināties ar sarkano tulpju kātiem, par katu nelietošanu...a es neko...es iešu pastrādāt. starp citi darba kolēģis Vladimirs atšķirībā no darba kolēģiem ar latviskiem vārdiem uzdāvināja šokolādi ar rozi. :)) |
| un šitās ir ceļa mīlestības vēstules | 8. Mar 2006 @ 11:08 |
|---|
| un šitas ir ceļa baltais zalktis | 8. Mar 2006 @ 11:06 |
|---|
| šitās patiesībā ir ceļa laumiņas... | 8. Mar 2006 @ 11:05 |
|---|
|
:) labi, tagad Kruma dēļ gribu uz Maroku. diez, Marokā jūlija beigās varētu būt ļoti ļoti grūti? |
|
ticiet, vai nē, bet atkal gribu uz Sardīniju |
| saules pulkstenis | 7. Mar 2006 @ 12:38 |
|---|
| sniega mākoņi | 7. Mar 2006 @ 12:37 |
|---|
Pamodos ar skumjām pēc Anonymousa... tur tajā pils jumtistabiņā. Un pēc Roņa un Punkta...arī jumtistabiņā. Un tad vēl arī Anarhomo...velns zina kur.
Jocīgi. :) Tā draugu promesamība sēž pakausī un tad pēkšņi izlien kopā ar sētnieku skrāpēšanos pret asfaltu.
Pie tām pašām ilgām pieder arī vasaras vakaru siltais kamols vēderā.
Izlaidiet mani no ziemas!
Smejmoon, Tu saņēmi manu sms par Krūmu un dzeju?
Krum, un pie velniem, kur Tu esi?
Teja, es vakar pārnācu mājās pusastoņos un nebija spēka Tev piezvanīt.
Šorīt piecēlos sešos un rakstīju darba lietas. Kopā ar sētniekiem strādāju, ja. Zem divām segām.
Un naktī no manas ielas veda projām sniegu...ar migalkām, ja kas. Oranžām. Sniegs starp citu stenēja. Visu nakti. Un tagad ietve ir plata. Varu iet uz darbu.
Labrīt! |
| sen neesmu bildes likusi. vot tā. | 22. Feb 2006 @ 17:23 |
|---|
|
|
