saplīsušu domu lupatiņās,
stērbelēs un diedziņos
ieķeras dienas,
laika mestajās cilpās
aizmaldās vārdi un
pēc tam kopā nesasienas
nav neviena, kas pateiktu
nebaidies
gan jau dabūs krūzīti piena
tas idiots, kretīns un psihopāts,
kas tevī dzīvo vienkārši tā pat -
lai tu nejustos viena,
bet dievam siltas maizītes brokastīs,
kakao un avīzes vietā
ar sapņos skaitītām
lūgšanām, ar mīlestību
aprakstīta mākoņu siena |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
