Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Tātad..šorīt mašīnai aizsalušas durvis - atslēgt atslēdzu, bet spēka attaisīt nav. Paldies pat nezinu kam, bet līdzās gadās divi izpalīdzīgi vīriņi. Viens metas meklēt karstu ūdeni, otrs tikmēr rausta durvis, kamēr vaļā ir. Visi logi nosarmojuši no iekšas, bet gaidīt, kad atsals nav pacietības. Braucu tā pat - lūrot pa šķirbiņu ar bargās kundzes sejas izteiksmi. Zinu, zinu, ka bīstami. :)Šķirbiņa un bargums.

Pēc tam saruna pie kafijas. Nē, kāda gan saruna..vairāk klausīšanās, jo par to, kas notiek tajā telpā, kas ir cits cilvēks, pārsvarā labāk ir klusēt..it sevišķi ja runa ir par dzīvi kā tādu, nevis ikdienas lēmumiem. Iesaistīšanās jau notiek tā pat, kaut vai ar to, ka ir pieticis drosmes būt uz mirkli līdzās. Un tas nav nekas pašsaprotams - gan klausīšanās, gan iesaistīšanās.

Vienīgi jorpojām nezinu atbildi - vai tam ir jēga, ja arī pats esi apmaldījies, samulsis un īsti nesaproti, kas notiek.