| Vakar Karogā izlasu Regīnas Ezeras mīlestības vēstules | 10. Decembris 2003 - 11:26 |
|---|
Mulsina mani tas, ka jūtu anatomija ļaudīm tik līdzīga. Sajūta kā skatoties uz planšeti ar plastmasas iekšām bioloģijas kabinetā . Te lūk mums visiem sirds, te aknas, te artērijas un vēnas, te zarnu līkumi un plaušu spārni, nieres un muskuļi. Tas mums visiem ir. Tas viss mums kā cilvēkiem pienākas. Otra meklēšana pūlī, otra pēdu saskatīšana visur, bailes un vēlēšanās pieskarties, klusēšana, ilgas, prieks, atklājums, ka mīlestība spēj dzīvot pati par sevi, nogurums un īsi laimes brīži, sapņi nežēlīgi, atbildība, maigums, jūtu slepkavības, izdegšana, pelni, miers. Tas viss mums pienākas. Tā pat kā aknas, kā zarnas, kā plaušas, kā sirds muskuļi, kā asinis skrienošas turpu šurpu, pa riņķi, pa loku, pa apli. Visiem. Cilvēkiem.
|