| Komentāri |
| 23. Oktobris 2003 - 17:08 |
|---|
Vienmēr, kad esmu Parīzē tā man atgādina to pirmo rītu, pirmajā reizē Parīzē, kad aizmigu baznīcā, kamēr mūķenes pie altāra apliecināja savu Credo un es pusmiegā murmināju līdzi savā sliktajā franču valodā. Vēlāk mēs ar draudzeni devāmies pastaigā un es aizmirsu dzīvokļa atslēgas, es iepazinos ar Pjēru, kurš teica, ka ir manī iemīlējies un es par to ņirgājos pie katras izdevības, jo toreiz es mīlestībai neticēju . . . man bija 17. Mākoņi bija visparastākie gubu mākoņi . . .
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |