Komentāri |
"Un vinni nneema un apmainiijaas un tagad zin abi abas. Bet vaaveriite zin to ko nezin ne lapsa ne ezis. Maza meiteniite gaaja ciemos. Vinna gaaja pa pilseetu, gaaja pa laukiem, pllavaam ar un beigu beigaas saprata ka ir apmaldiijusies. Nez no kurienes paraadiijaas veca labsirdiiga kundze kura uzaicinaaja meiteniite padzert kafiju un atpuutinaat kaajas. Vinna iegaaja lauku maajaas, apseedaas, pliitii jautri shprakshkkeeja beerzu malka, bija vakars un araa bija veels.
Meiteniite iisti nezinaaja ko teikt, tas bija pirmaas iepaziishanaas mulsums. Bet vecaa kundze tik darbojaas gar pliiti. Uz pliits saaka shnnaakt teejkanna. Vecaa kundze ieleeja uudeni jau ieprieksh sagatavotaa traucinnaa ar samaltu kafiju. Meiteniite vareeja just kafijas smazzu. Roku saaka laiziit suns. Jociigs suns. Vinjam bija gara spalva vecas linu dreebes kraasaa un taadas pat acis.
"Suns ir vecs", teica vecaa kundze, "Vinjsh ir dziivojis ar mani kopjsh nomira mans viirs ". ‹turpinaajums ...›
Tiem kas nezin (ja kaads) - mazas pasakas rakstiit ir viegli. ljoti viegli, pietiek tikai saakt. Bet taa liekas ir intiima lieta.
kaspars
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |