Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Ceru, ka nepārkāpju interneta ētikas likumus pārkopējot daļu ieraksta. "Redzētais man drīzāk izraisa skumjas, ne dusmas, jo rada sajūtu, ka mēs skatāmies uz vieniem un tiem pašiem notikumiem, bet izdarām pilnīgi dažādus secinājumus. Man nešķiet nemaz tik dīvaini, ka kara laikā cilvēki nevēlas redzēt tēlus, kuri tiek izmantoti, lai pasvītrotu krievu imperiālisma kultūru. Kamēr Krimovs šajā situācijā redz kiču un iespēju “pabakstīt skudru pūzni”, es redzu Puškina seju uz pagaidu sienas, kas aptver sabumboto Mariupoles teātri(!). Tieši tik tālu, manuprāt, Krimovs ir no pasaules ko pazīstu. Pēc izrādes noskatīšanās, un intervijas LSM, un komentāriem mēģinājuma procesā, man rodas iespaids, ka viņš patiesi neredz un neizprot kur ir problēma. Kas, dīvainā kārtā, arī ir lielākā izrādes vērtība – ieskatīties Krimova prātā un saprast, ka mums, diemžēl, ir maz kopīga. Pirms izrādes ļoti cerēju, ka manas aizdomas neapstiprināsies. Man šī vilšanās nesagādā nekādu gandarījumu vai ļaunu prieku, drīzāk skumjas par to, ka ar tām sirdsapziņām ir sliktāk kā man likās. Vēlos gan piezīmēt, ka izrādes pats sākums un, īpaši, pašas beigas mani sajūsmināja."