Man pašai savas cigaretes - Komentāri

gribas pateikt par filmu, kas norisinās skatītāja galvā. vorholam tās andergraunda filmas. un viena saucas blowjob. pasaules kultūras kanona filma :) tur ir tā, ka mēmē filma bez skaņas kur tiek 20min rādīta tikai viena veča seja, kamēr viņam kāds tur neredzamajā lejā taisa to blowjobu. bet to skatītājs neredz, viņš redz tikai kustības sejā un viss tas blowjobs ir tikai tā skatītāja galvā, tā ka var teikt, ka skatītājs skatoties sūkā.

a mūsu "skatītājam" nav tās atvērtās galvas un saprašanas, ka mākslasdarbs var būt ne tikai tas, kas tas it kā ir, bet tas, kas tas nav. vai nav attītīti kaut kādi receptori vai atspēriena punkti, kaut kādi noklusējumi, kuri nav jāpaskaidro, kuriem vienkārši jābūt, bet tie nav. un tad rodas jautājumi, kur man tā protēze, kur man šī. stulbi. ir tādas mākslas lietas, kuras nesaprot tagad, bet saprot pēc tam, kad ir attīstījušies, un tas ir normāli. cilvēki nav atīstījušies. pats trakākais, ka nedod iespēju tam neasaprotamajam pastāvēt un būt.

literatūrā jau tas pats. kādi tie motīvi, pēc, kuriem vērtē kaut ko. kas ir svarīgākais tai torti. tā glazūra, kas ir pēc visiem gostiem vai kas. var būt arī glazūra būt absolūti oriģināla un tad saka - ō, baigi oriģināli. bet bet telpiski un pēc izmēra tā torte ir standarttorte. un kas tur oriģināls? tā glazūra? fuck this! un kāds saturs? un vai tas vispār ir? nē, nu gan jau ir, bet varbūt tas saturs ir parasts putukrējums. bet ja tas kaut kāds lsd, kas norauj jumtu un izmaina mērvienības.

ai, es jau jūtu, ka varbūt nav labākais salīdzinājums, bet konceptuālisms ir konceptuālisms. jauna koncepcija vienmēr ir jauna un to nepieņem NEKAD. jo tā ir jauna un skatītājs (atceroties sevi senāk) nāk uz izrādi vai ņem grāmatu gribēdams redzēt to, ko pats izdomājis, un ja tas netiek dots, tad uzreiz viss ir slikti.

whatever, es domāju, ka tajā radītajā produktā vērtīgākais ir nevis tas, cik kvalitatīvi atbilstoši līdz šim sastrādātajam tu kaut ko uztaisi, bet vai citas īpašības. jo priekš kam man "laba" literatūra vai izrāde, ja pasaule tāpat pilna ar "labu" literatūru. nu un ka tu esi uzrakstījis vai iestudējis kaut ko labu, tas kāds jaunums? bet cilvēkiem ir pašsaglabāšanās instinkts, neviens negrib lai viņu izmet in other space, viņiem nevajag neko jaunu, viņiem bail no tā. dodiet viņiem labāk kaut ko jaunu tādā nozīmē, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.

skumji. jūtu jums līdz. un tajā pašā laikā apsveicu. visskumjākais, ka teātris ir tik pārejošs, tādā nozīmē, ka notiek tad, kad notiek. to nevar atrakt pēc gadiem un teikt - ō, redz cik forši, kā mēs toreiz to nepamanījām.

patiesībā visi avangardisti ir melnstrādnieki. viņi izdara mora darbu, uz kura nāk citi ar savu popsu veģetēdami uz tā avangarda kā uz komposta un saņem par to balvas. bet tāds tas skumjais liktenis.