|
tāda mirkļa ieelpa bez kuras arī nevar. jo ir brīži,kad dzīvo ar aizturētu elpu. man ir tāda sajūta, ka es ziemās neelpoju.
kaut kādā ziņā tieši par to es pie Tevis gribēju ierakstīt, bet sabaidījos,ka būs nepieklājīgi, ka varbūt pārpratīsi, bet var arī kā komentāru šeit - visas taisnes ir nogriežņi un, kad tie beidzas, var ievilkt elpu. un uz mirkli kļūst priecīgi, pat tad, ja kopumā ir bēdīgi, jo laiks, protams, ka iet. un tur nu mēs esam bezspēcīgi. un tas nav ne labi ne slikti.
kad manas abas vecmammas pēc ilgas slimošanas nomira, viņu meitas, kas katru dienu rītus un vakarus kopa viņas, bija priecīgas. kas tur ir labs? nekas. un arī slikts nekas. vienkārši laiks iet.
un ir kaut kādas skaistas lietas, kuras lai arī laikā definētas, tomēr stāv ārpus laika. tie paši krauķi Esplanādē. varbūt arī par to laime.
Man šobrīd nekam lielākam nemaz nebūtu spēka. :)
Un Tu arī mēģini atpūsties, ievilkt elpu.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}