Es nezinu, kas tas bija. Shoriit atkal saule un debesiis maakonji un it kaa viss mieriigi.
Bet vakarnakt atnaaca TAS. Vinjsh naaca jau vairakas dienas. Es dzirdeeju kaa kaut kur aiz muguras brakshj zarinji, maniiju, ka kruumiem lapas notrauktas, dzirdeeju veeja zvanus nevis veeja, bet kaa cita ieshuupotus, vinjsh skatiijaas kaa no alas tumsas un paarauga nemieraa Nemieraa NEMIERAA.
Nu jaa un vakar tas ienaaca manii, vilnjojaas no pedaam liidz sirdij un tad praatam un tad saveerpa atvarus kruushu rajonaa un aizmigt nevareeja. :))
Reizeem taa notiek. :) Pavisam reizeem. Bet tieshi taados briizhos ir labi zinaat, ka ir draugi vairaak vai mazaak aizmigushi, draugi kaa gaisminjas, kaa shuupuljdziesmas, kurus driikst trauceet. Paldies! :) |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
