Komentāri |
man izdevās brīdī, kad tagadne kļuva stabilāka (?) par pagātni jeb to virskārtu. ja tieši tagad zinu, ka stāvu uz klints, tad whatever kādas saldi rūgtas atmiņu smaržas vējš atpūš vai whatever pie kādiem saulrietiem, saullētkiem es pati aizklīstu. Kad ir pazudusi plāksterošanās, bet es mīlu pagātni par to, ka tā ir bijusi, ka tuvinieka vietā tā man ir kļuvusi par radinieku. piedod, Tu jau to polkovnikam, es varbūt ne pa tēmu te tagad :)
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |