biju mazliet noreibusi - ananāsa gabaliņi vīnā, sviedru lāsītes pār pleciem, acis smaida nebēdnīgā smīnā, divas kaijas sarunājas jumta kores skārda splīnā, vasara aiz loga, mani smiekli tavās ausīs līņā |
Bišku smieklīgi, ka visi pēkšņi sākuši romantizēt lietu. Nē nu tas jau ir saprotams, bet tā jau sāk kļūt par epidēmiju. Forši skan – “lietus slimība”.
O, atkal pa radio skan tā smeldzīgi jaukā dziesma par auto. Kā man patīk Lasinska vokāls… to tikai lietus lāses zin.
Ja tekstā ir kaut kas saistībā ar lietu, es automātiski to asociēju ar konkrētu dabas parādību (domājams, ne tikai es). Bet tik tiešām vienalga, par ko tur bija runa. Galvenais ir smaidīt ha ha