Komentāri |
Kaut kad ap diviem naktī mēģināju norvēģu puisim paskaidrot, kāpēc trīsdesmitgadnieki ir līdzīgi čigāniem (vai stereotipiem par tiem). Mēs diezgan daudz saprotam no skumjām un tajā pašā laikā mākam tās apvienot ar apzinātu prieku, mēs ne tikai zinām, kas ir brīvība, bet vairs nebaidāmies no tās, un mums paliek aizvien mazāk, ko zaudēt, tāpēc mēs atļaujamies būt neprātīgi un reizēm arī drosmīgi. :) Viņš smaidīja savu trīsdesmitgadnieka smaidu un teica might be, might be. Tad sāka skanēt "Strangers in the night" nu un tas, protams,bija ļoti smieklīgi.
Dejas līdz septiņiem no rīta un ne mazākā noguruma...tā gadās. :)
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |