Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Uz Elizabetes ielas starp Valdemāra un Antonijas ielu pie kādām pagrabstāva trepēm sēž sieviņa ar tamborētām sedziņām. Viņa tur sēž gandrīz katru dienu jau vismaz gadu. Var jau būt, ka arī ilgāk, bet tieši tik ilgi es viņu redzu. Starp sarkanajām, dzeltenajām, brūnajām un citu krāsu sedziņām kā zvaigznītēm vai sniega pārslām, viņa pārdod arī enģeļus - baltus un stērķelētus. Tas laikam bija pagājušā gada septembrī, kad es pakļāvos viņas stieptimīkstajam "noooopjeeeerciet, noooooopjeerciet", un ieguvu vienu enģeli. Ilgu laiku viņš dzīvoja darba atvilknē starp lapām pilnām ar Ņikuļina anekdotēm. Pēc tam es viņu piekāru pie galda lampas. Nu lūk, un šodien es aizeju uz kādas kompānijas, kura mēģina mani pārvilināt, ofisu. Runājos ar cilvēku, ar kuru nāktos strādāt kopā un sarunas vidū pamanu, ka pie viņa loga karājas tāds pats enģelis - balts un stērķelēts. :)) Spiegt nesāku, bet skaļu sajūsmu izrādīju gan.
Patīk man zināt par slepenajām enģelu savienībām. Ļoti slepenajām.