| viins un naba un sveshs dators | 3. Jūlijs 2003 - 23:33 |
|---|
Reizeem liekas, ka viss, kas notiek ir izdomaats. IIstaa dziivee notiek kaut kur citur. Aiz stikla sienas, aiz trejdevinjaam karaljvalstim, aiz juuraam un kalniem, aiz kaiminja durviim. Visur, kur nav tavas apzinjas, tavu priekshstatu, tavu sapnju un iluuziju. Kur teiktais tiek saprasts nevis paarprasts.
(Es noburshu tevi, jo tu esi mans...dzied naba, tepat blakus un klusee arii tepat blakus.
uguniiga nakts skan
muuzika tumsaa
deju solji
lakati - jaa, jaa alzhiiras naktis un bubonju meeris. Viss var buut. viss. un tajaa pashaa laikaa, nav nekaa, kas ljautu apgalvot, ka tas ir. ir. ir. kaut kaa savaadaak nekaa skatienaa, vaardaa par to, nu jaa - staastaa)
Liekas, ka esmu noburta ar dziivi. ar taas nojaushanu caur lakata skaraam, caur svaarku pliivoshanu, uguns eenaam, ar taas nesatvershanu. sevii.
:) Nu taa kaut kaa. TRZ atkal atsauksies uz piekto punktu.
Pie katedraales smarzho liepas. Man pirmoreiz shovasar. Vieniigaa lieta, kas shovakar notika pati par sevi. Un veel noberztais papeedis. Paareejie ir staasti. Visaadi.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}