Komentāri |
Un vēl šitā Mistrāles, kuru Str man atgādināja | 1. Jūlijs 2003 - 19:00 |
---|
Bērniņ, kuru Dievs man devis Savā klēpī iznēsāt, Pūciņ drebošā un smalkā Dusi, pieglaudies man klāt!
Irbe āboliņā klausās, Sirds tai dreb un nevar stāt; Netrūksties no manas elpas, Dusi pieglaudies man klāt!
Tevi, manu stiebriņ sīko, Dzīves vējiem purināt; Nelaid vaļā manu krūti, Dusi pieglaudies man klāt!
Viss man zudis, nenāk sapnis Spirdzināt un mierināt. Neizslīdi man no rokām, Dusi pieglaudies man klāt!
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |