Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Bērnībā (tas ir tad, kad vasaras bija vasaras un nebeidzās ļoti ilgi) bija grāmatas, kuras lasīt, tad kad skola beigusies. Lasīt katru jūniju, katru jūliju, katru augustu. Tās bija grāmatas, kuras dzīvoja vasarnīcā. Un viņu papīra krāsa, smarža un ilustrācijas atmiņā atgriežas katru "ķiršu ziedēšanas laiku" .
Viena no tām - pazaudētiem vākiem, saucās "Priska". Tā bija vasaras sākuma grāmata. Tā bija jāizlasa, lai varētu pareizi skalot peldkostīmu pēc vasaras vakara peldēm jūrā. Es mēdzu iebrist jūrā līdz lielu vidum, iemērkt plaukstas un ļaut peldkostīmam skaloties līdz ar viļniem. Tā darīja Priska, tā dariju es. Un visas meitenes, kurām vēl nebija 16. :)))
Šodien saulrieta sarkanums tika pusei debesu. Otrā pusē - tumši mākoņi un lietus. Peldējos. Mazliet smidzināja. Tad iebridu jūrā, sīki vilnīši ņirbinājās starp kāju pirkstiem un es atkal skaloju peldkostīmu. Kā Priska.

Bet prombraucot mašīnas atpakaļskata spogulis oranžā krāsā. Šogad mana vasara kā sīki fragmenti un pazaudēti mozaīkas gabaliņi.