Komentāri |
viena stikla lodīte laikā | 29. Janvāris 2005 - 18:38 |
---|
( tad nu es tā paskatījos apkārt un pēkšņi sajutu, ka esmu meža vāvere, kas tikai mēģina izlikties par cilvēku
nu...vai labākajā gadījumā rūķis)
būšana par cilvēku ir visai nestabils savienojums, kurš nemitīgi jāmēģina saturēt kopā un ja nesanāk, tad cilvēks kā kabata pārpilna ar stikla lodītēm - atirst no mēteļa drēbes un izbirst caurspīdīgās monādēs, vāverēs un rūķos
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |