Man pašai savas cigaretes - Komentāri

Tātad gāju pusdienās ar Garo un Īso. Runājām par vecumu. To un šo un visu ko. Garais ar Īso izdomāja, ka veci ir tie cilvēki, kuriem ir bērni, tātad arī es. Es kā gudrākā neko daudz arī pretī nerunāju, līdz uzskrējām virsū lielajam oranžajam atkritumu konteinerim. Tad izrādījās, ka man piemīt ne tikai vecums un bērni, bet arī bērna prāts. Konteinerī kāds bija izmetis mantu. Mantas bija daudz - televizors, lenšu atskaņotājs, visādas skaists mikroshēmas, mēbeļu gabali un LAMPA.

No sākuma Lampa izlikās par veclaiku izlietni - lielu, apaļu, dziļu, iekšā balti emaljētu, bet no ārpuses sudrabotu. Nu ļoooooti skaistu. Tad izlietnes caurumā pamanīju spuldzīti un tapa skaidrs, ka tas trauks ir domāts gaismai. Fiksi izkomandēju Garo, lai viņš to lampu velk no miskastes ārā, viņš arī paklausīja. Tad mēs demokrātiski apspriedāmies un izlēmām, ka jāņem ciet - mūsu istabai kā reizi lampu vajag. Tā kā lampa liela un smaga uz pusdienu laiku to atstājām konteinerī, bet ēst gājām turpat blakus, lai pa logu var pieskatīt.

Pēc tam Īsais stiepa mantu uz biroju un sūkstījās, ka pa miskastēm vēl neviens viņam nav licis rakāties. Nu bet skaidrs, ka tas viņam no skaudības, jo viņš uz lampu varēs nākt tikai skatīties, nevis zem tās sēdēt.

Lai gan vispār es vēl neesmu izlēmusi - varbūt labāk stiept viņu mājās un beidzot virtuvē tikt pie izlietnes. Citādi virtuve ta man ir, bet trauki jāmazgā vannas istabā. Un šitā būtu ļoti laba izlietne - tik dziļa, ka pat trīs dienas krātus traukus redzēt nevarētu. :)

Ā....un ja kādam vajag lenšu magnetafonu, tad tas konteiners stāv Pils laukumā starp Rakstniecības muzeju un Piligrimu...