Man pašai savas cigaretes - Komentāri

es tikai par balodi uzrakstīšu. viņš tāds apstulbis ielas vidū grauza cepumu. pieķēries drupačām kā stiprajai klintij un pofig viņam es ar mašīnu. viņam cepums. apstājos. signalizēju, bet viņš neko. sāku lēni braukt, viņš skrien pa priekšu un atskatās. tā žēli. uz cepumu.

es tikai par pansionātu ozolniekos. bez jumta, elektrības, ūdens un iespējas siltu ēdienu pagatavot 300 vecīšiem. sveces viņiem nedrīkstot dot - nosvilināšot visu

un tad draudzene no norvēģijas zvana un stāsta par vecmammu Kuldīgā, kas uztraucas, jo cilvēkiem gaļa ledusskapjos sabojāsies. bet es tajā brīdī lielveikalā piekrautiem ratiņiem - trifeles un kanepju sviests, apelsīni un šampūns, smiltsērkšķu lakto un pieci kilogrami kartupeļu...

saule šodien caur mākoņiem kā pirksti iegrābjas kokos un kasa vējā iekaisušo zemes ādu. gaidu, ka satvers egļu saknes un metīs pār galvām.

re kā, punkts! zina, kas notiek. zina to, kā dusmas pāraug skumjās un to, ka jābūt stipram. gudrs tāds punkts. bet pa radio stāsta, ka roņa jūtīgākais orgāns ir ūsas. tēja jūt ar garaiņiem, kuros slēpjas ķēmi. skukas cigaretes oglīte kvēlo un pieskaras tumsai, izdedzina caurumus un tad var redzēt paslēpto

rakstu, par jums domāju un nomierinos. mīlu.

rīt beidzot sāksies gads un sāks piepildīties vēlēšanās.

jā, bet uz jūru man gribēsies braukt tad, kad ūdens atkāpsies. meklēt un pa čužām rakāties. esmu nolēmusi atrast koka kāju. nav taču daudz no vētras prasīts. :)