1. epizode
INT. Slimnīca. Koši dzeltens gaitenis. Baltas durvis ar palātu numuriem. Uz palodzēm puķes. Visumā līksms skats.
Viss notiek palēlināti.
Maya stāv pie loga un skatās kā pretējās mājas pirmā stāva konferenču zālē bariņš cilvēku smaida fotogrāfam. Vīrieši sakārto kaklasaites, apaļīgākās kundzītes slēpjas viena aiz otras, pirmajā rindā apsēžas rudmate. Fotogrāfs visiem liek sastāties ciešāk.
Maya gaidoši palūkojas uz ārsta kabineta pusi. Tajā brīdī atveras lifta durvis un māsiņas gaitenī steidzīgi izstumj ratus uz kuriem guļ slimniece pēc operācijas. Uz slimnieces kājām čupiņa ar viņas drēbēm un čībām. Viena brūnā čība ar baltajiem punktiņiem nokrīt (lēni un līgani) no ratiem un tiek pasperta malā.
MĀSIŅAS: Dakteri, dakteri! Viņa neelpo!
Ap ratiņiem saskrien medmāsas. Sāk mākslīgo elpināšanu. Maya paiet tālāk no notikuma vietas un apsēžas uz palodzes. Viņa arī gaida.
No otra gaiteņa gala pie sievietes, kurai apstājusies sirdsdarbība, steidzas ārste. Viņa dodas garām Mayai.
ĀRSTE (dusmīgi Mayai) : Pie mums uz palodzēm nesēž!
Daktere aizsteidzas tālāk. Un pēc mirkļa izglābj dzīvību.
2. epizode
INT. Slimnīca. Procedūru un apskates telpa.
Māsiņa Maya izsniedz baltu operācijas tērpu. Maya novelk savu zili pūkaino halātu un uzģērbj māsiņas doto paltraciņu. Pamana, ka uzvilkusi to ar vīlēm uz āru, bet nolemj, ka šobrīd tam nu galīgi nav nekādas nozīmes. Māsiņa norāda uz ratiņiem un Maya apguļas.
MĀSIŅA (SKAĻI) : Taņa! Taņa! Nu nāc taču palīgā stumt!
Taņa neparādās un mazliet pagaidījusi māsiņa mēģina viena pati izstumt no telpas ratus ar Mayu. Navigācija izrādās sarežģīta un tāpēc rati ar galvgali nemitīgi ieskrien stenderēs, sienā, durvīs. Māsiņa turpina saukt Taņu. Rati turpina sadurties ar dažādiem šķēršļiem. Maya jūtas kā Vinnija Pūks, kas aiz kājām tiek vilkts pa trepēm, un prāto par smadzeņu satricinājuma radītajām iespējām.
3. epizode
INT. Māsu postenis pie lifta durvīm.
Taņa ar citām māsiņām stāv pie māsu posteņa un sarunājas. Maya uz ratiem guļ līdzās un klausās.
TAŅA : Es patiešām nesaprotu, kā tai dakterie atļauj operēt! Viņai taču rokas trīc!
MĀSIŅA nr 1. : Nu, pēc insulta jau ne tas vien var būt!
TAŅA: Un kustības viņai arī tādas lēnas!
MĀSIŅA nr. 2: Bet nevar tak viņu tāpēc atlaist! Lai tak operē!
TAŅA : Un kur tas lifts kavējas, mums tak uz operāciju?!
MAYA domās: Vai man vajadzētu sākt uztraukties?
4. epizode
INT. Slimnīcas lifts tumši pelēcīgi zaļš.
Māsiņa atver lifta durvis un ar Taņas palīdzību iestumj Mayu liftā. Tur priekšā liftinieks pilotkā un sarkaniem vaigiem. Smaida.
MĀSIŅA: Nu, kur tad jūs tik ilgi?
LIFTINIEKS: Pusdienas, pusdienas ēdu...un mums jau tas telefons arī nestrādā.
Liftinieks pārlieicas pār Mayu, lai māsiņām parādītu, ka telefons nestrādā. Tajā brīdī telefons atlīmējas no sienas un uzkrīt virsū Mayai. Neliels sajukums un grūstīšanās, kamēr liftinieks mēģina to atkal dabūt vietā.
Taņa noliecas pār Mayu un skatās tieši acīs.
TAŅA: Nu un kā jums ar to ūdeni, ko no rīta izdzērāt? Izdevās izvemt?
MAYA: Kāpēc izvemt? Man neviens neteica, ja būtu jāvemj..
TAŅA skatoties uz otru māsiņu: Kā neteica?
MĀSIŅA saķerot galvu: Ak, kungs! Un es visu dienu domāju, ko esmu aizmirsusi!
Māsiņa noliecas pār Mayu ar ļoti nopietnu sejas izteiksmi.
MĀSIŅA: Jā, tas patiešām ir slikti, patiešām. Nu nekā laba!
MAYA: Paldies, tas patiešām ir labākais, ko jūs man varējāt šobrīd pateikt!
Lifts apstājas un Maya tiek iztsumta ārā. Pēc mirkļa viņa tiek pie zaļas cepurītes un zilām politelēna čībiņām. Bet anestezioloģi izdodas pārliecināt, ka tā glāze ūdens sešu stundu laikā sen jau kā no kunģa zudusi un zonde nav nepieciešama. :))
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}