"Melnais samts" ir filma, kas turpina dzīvot galvā. Šonakt daudz sapņoju un ik pa laikam piefiksēju, ka tas no filmas. Šorīt FB lasu, ka arī citiem filma iekļuvusi galvās. Nav brīnums. Tik ļoti sapnīgi plūstoša struktūra, vizuālais tēls, kas vienlaikus tomēr ir sāpīgi konkrēts, sens nebija piedzīvots. Milzīgs prieks par filmu un par Džimu (arī par jēdzīgāko pirmizrādes runa ever). Paldies!