Brīnišķīgas pēdējas 24 stundas. Vakar ar Teju aizstaigājām līdz Velnalai un tad lēni, mierīgi pirtojāmies, nirām āliņģī un klausījāmies šamaņu dziedājumos. Pamodos trijos no rīta, ielīdu fB, bet tur Gundega Laiviņa bija nošērojusi jaunāko Routledge izdoto "Theatre and Performance Designe", kur uz vāka manas un Endija "Noktirnes" Rīgas versija un iekšpusē rūpīgs izrādes lasījums. Man jau bija licies, ka tā izrāde ir aizgājusi uz neatgriešanos un varbūt arī īsti nesaprasta, bet re kā, atnāk negaidīti tāds teksts, kurā izrādās, ka ir cilvēki pirms pusotra gada klejoši mūsu radītajās cilpās un sapratuši visu, kāpēc un kā mēs domājām. Šodien pedējā filmēšana "Dzīves tango" Latvijas līnijai, Maskats sarakstīja aizkustinošu tango mažorā, kurā tik tik daudz cerību un skumju. Iepazinos ar Kseniju Sidarovu, kas ienāca studijā ar tādu vieglumu, ka sirds uzplauka un visu filmēšanas / ieraksta laiku gribējās smaidīt līdz pakausim. Tāda vienkāršība un atvērtība viņā, kuru gribētos arī sev. Līdzīgi bija augustā, kad Kultūras alfabēta filmēšanā satiku Ivetu Apkalnu. Tik spēcīgu un tik siltu vienlaicīgi. Viņās vibrē pasaule un mīlestība un tik ļoti, ka jūtos pateicīga šim gadam tieši par šīm divām tikšanās reizēm.
Un tad laimīga par to, ka esmu izdarījusi labi visus šī gada darbus, kuru man bija patiešām daudz un lieli, braucu mājās un piestāju Ieriķu Elvi veikalā. Nu ...tur lociņi, maize, pomelo, divi proseco rītdienai un viens Pino Noir šim vakaram, kurā svinēt prieku par šo gadu un pabeigto filmēšanu. Stāvu pie kases. Pienāk divi vīri un sāk ar kasieri runāt, ka viņiem varētu bez rindas, jo viņi jau ir bijuši un kaut kā tā... es īsti neklausos, kasiere vaicā, vai man nav jāsteidzas, es ar nopūtu saku, ka nē ,un skatos uz vienu no tiem džekiem un domāju, ka nu...bāc, kā var viens cilvēks būt tik līdzīgs Vikingam ...līdz tas Vikingam līdzīgais prasa vai Maya tomēr nebūs dusmīga. Un tad viņš sakrāmē manā maisiņā lociņus, maizi, pomelo, proseco un pino noir, aizstiepj to visu līdz manai mašīnai, rūpīgi piesprādzē. Tad mēs minūti stāvam lietū, apskaujamies un aizbraucam katrs uz saviem ziemeļiem.
Laimīgu jums jauno gadu, draugi. Mēs visi tepat vien esam! |