|
Divu Londonas nedēļu laikā esmu kļuvusi par ļoti introvertu būtni. Bet varbūt vienkārši nogurdina ārkārtīgi intensīvā komunikācija izrādes tapšanas laikā. Šodien nestrādājam. Piespiedu sevi iziet no mājas un ieelpot pavasari. Tepat aiz stūra dažu soļu attālumā skarba baznīciņa ar galvaskausu rotājumiem uz vārtu stabiem. Tās mazajā dārzā daži ļoti veci apbedījumi un ziedoša magnolija. Starp nesalasāmām kapu plāksnēm balo uzraksts, ka te tuvmā ir apbedīts Kristofers Mārlovs. Uztvēru šo atradumu kā ļoti iedrošinošu zīmi un labas kompānjas klātbūtni. Rīt uz Reikjaviku. |