Rīts sākas sešos ar divām lēnām kafijām un gandrīz vai bērnības literatūru - Borhesa Smilšu grāmatu. Ap astoņiem ritenis, Gauja, koki, meža avenes, lapsa, kas pārskrien ceļu, saruna ar mammu un tad uzmīšanās kalnā, kurā parasti stumjos. Tāda riktīgi spītīga. Jo skaidrs, ka vismaz nākamais pusgads būs ārprātā augsts kalns, kurā es gribu tikt līdz virsotnei. Ar godu. Tad nu minos sarkaniem vaigiem un būros, ka varu.