pirms divdesmit viena gada un divām stundām piedzima mana pirmā meita. neticami un skaisti. es tajā vakarā dzēru ananasu sulu pirktu īpašajā veikalā, kurā varēja iepirkties maksājot ar ... nu re...aizmirsu, kā viņus sauca. ne jau taloni un vaučeri arī ne...kuponi?...nē, nē... nu...nav svarīgi.
arī šovakar ananāsu sula un vakara saule par godu bērnam, kurš ieradās un teica: "labdien, mani sauc Laila"
man bija tieši tikpat gadu, cik bērnam paliek šodien.
varbūt tomēr jāiedzer arī šampanietis? :)
P.S. paskaitīju...un saskaitīju kļūdu. biju gadu jaunāka. Tātad noteikti tas šampanietis par godu bērnam, kas devies pasaulē, un ir laimīgs. :) |