Oņegins mani neaizkustināja. Tehniski precīzs un saštukots darbs. Starpbrīdī Katrīna teica, ka izrāde esot kā labs RL raksts. Ar izklaidējoši izglītojošu publicistiku izrādē patiešām viss kārtībā. Man pietrūka dzejas. Ne jau tekstā un struktūrā, bet aktierdarbos. Režijā. Nevis precīzuma, bet viegluma un spontanitātes, negaidītības pietrūka. Vislabāk man patika Krasta Ļenskis. Varbūt tāpēc,ka vismazāk vai nemanāmāk darbojās formā.
Un kopējais "mesidžs"? Jūtas mūs pārvērš par dzīvniekiem? Prāts par ākstiem? |