Mums ir laba izrāde. Tā, kas "Atmiņu istabās". Pēc pirmizrādes ļoti daudz izmainījām. Tagad ir tā, ka skatītāji pēc beigām vēl ilgi sēž un klusē. Un tad izklīst lēni, lēni. Un es šovakar nevaru aizmigt. Jo man trīcēja rokas pēc izrādes un balss un tagad trīc tas, kas atbild par gulēšanu. Atceros vārdus, smieklus un klusumu. Nu jā. Teicu jau, ka nevar aizmigt.