Vispirms Hāga atnāca sestdien no rīta. Tā ap pusdeviņiem. Bez cilvēkiem, saulaina un rudens lapās čaukstoša. Ap deviņiem bērs zirgs, velkot milzīgu mūzikas kasti, devās darba gaitās. Un es smaidīju.
Tad Hāga atnāca svētdien ar ceptu zivi un alu pie parlamenta. Bijām nospējuši trīs izpārdotas izrādes un dzirdējuši daudz laba. Tad šovakar pēc pēdējās izrādes ar lielo meitu sēdējām Ziemeļu jūras krsatā, dzērām vīnu, ēdām šokolādes kūku, barojām kaijas un runājām dzīves sīkumus. Vēl labu laiku pēc saulrieta. Pirms tam izspēlējos Ešera muzejā, mēģinot salikt neiedomājamo trijstūri. Perspektīva ir prāta robeža, kuras vienīgais mērķis ir tapt pārkāptai. |