paskatījos cibas arhīvā un sabijos riktīgi. izrādās, ka es te esmu jau 7 gadus. joprojām sirds biki dauzās. mīlīši, mēs kļūstam seni :)))
bet tā...pirmais rīts desmit mēnešu laikā, kad pamostos viena. tāds klusums. blagodatj. vakar aizsūtīju Mari uz liepāju pie Mārtiņa, liku eksāmenu, atlasīju arhīva materiālus filmai, piemērīju 70-to gadu kleitas un sapratu, ka man patīk izskatīties pēc mammas tajā laikā, kad man bija gadiņš.
šodien filmēšana, tad braukšu pie M&M. pavadīsim pēdējos festivāla dalībniekus. tad trīs dienas strādāsim, tad brauksim uz rīgu, tad montāža, eksāmeni, montāža, eksāmeni, proves, lokāciju meklēšana, kadrējumi, eksāmeni un...varbūt pēc trīs nedēļām iestāsies miers. pirmo reizi gada laikā. gaidu. |