Naktī redzēju Nāvīti klasisko. Bija maziņa, ar lakatu uz acīm un tas asais priekšmets viņas rokās patiešām bija izkapts. Viņa teica, ka atnākusi man pakaļ, es klasiskā veidā pretojos, sakot, ka man vēl mazais bērniņš jāuzaudzina, ka vecāmāte jau nevarēs. Bet viņa man saka: "Skaidrs, ka vecāmāte nevarēs, es pēc viņas nākšu rīt."