kārtojot darbnīcu rītdienas lielajam pieņemšanas - nodošanas aktam zem gultas atradu Baffera kanceljas maisiņu ar trīs smalkām aploksnēm un vēl smaklāku rakstāmo papīru, kas noteikti nebija manējais. divus mēnešus biju gulējusi virs neuzrakstītajām vēstulēm un neko nenojautusi, lai gan grīdu tomēr šad tad biju mazgājusi. jocīgi arī tas, ka plauktā pie Parīzes telefongrāmatām atradu Parīzes ceļvedi, kuru divu mēnešu laikā nebiju saņēmusies nopirkt, un vēl Velbeka "Rasšireņije prostarnstvo borjbi", kas būtu ļoti noderējusi brīdī, kad visu jau biju izlasījusi. pašā apakšā atradās lielformāta franču valodas mācību grāmatu krievvalodīgajiem ar piezīmēm lapu malās. lieki piebilst, ka visas šīs lietas man visu laiku atradās acu priekšā, bet es viņas neredzēju, jo biju pieņēmusi, ka starp telefongrāmatām nekas interesants nevar būt. savukārt, kambarīti ar visādām vecām kastēm biju izlūkojusi pamatīgi un neko interesantu neatradu. lūk, arī stāsts ar morāli. :)))
bet ziemsvētki bija ziemassvētki. parīzes dievmātes katedrālē mesas laikā, kad jēzus dzimšanas dienas bučas šmaukstēja pa labi un kreisi, kad man spieda roku meitene pa kreisi un meitene pa labi, kundzīte aiz muguras un izskatīgs kungs, kas stāvēja priekšā, kad cilvēki apskāvās un priecīgi viens otru sveica - manī ienāca ļoti liels prieks - spēcīgs, gaišs un viegls. un es padomāju - lūk, arī brīnums.
un tad ar šo prieku visu vakaru es un bērni dedzinājām sveces un saiņojām vaļā dāvanas, kas ar zelta spraudītēm bija piekārtas pie sienas un divas no tām bija man...vienā mazā kastītē bija nozīmīte ar vārdiem "supermamma", bet otrā skaists blociņš ar novēlējumu "tavām visšizofrēniskākajām idejām (labā nozīmē).
šodien vēlreiz satikos ar veco vīru. viņš saskuma. es arī. |