Aļo, Aļo? Eto ja, Vaļentin. Slušaj. Ja vsju noč dumal. Ja že ņe mog tjebe včera eto vsjo normaļno obesņitj. Ja tak zļisla na sebja. A potom eto slučilasj. Ja otrkril etu tainu! Poņimaješ? Ja otkril tainu mira! Pered etjim eto vsjo bila toļko teorija, a tjeperj mir mnje sam otkrilsja i ja vsjo poņal! Etoi nočju! Vot! Vsjo stalo tak jasno, čto ja mogu eto kak lozung napisatj i na uļicu etim idtji, čtobi vse uvideļi! Po etomo mņe nado bilo tebe pozvoņitj. No bez taini mira estj ešķo I tvoja taina. Eto vsjo čto ja mogu tjebe tjeperj skazatj. Nu vsjo. Obņimaju. Do zavtra.
tā uz mani no melnās telefonklausules runāja ļoti priecīga 85 gadus veca balss, kura parīzē pēc izraidīšanas no psrs dzīvo kopš 1981. gada. bet pirms tam šī balss studēja ļeņigradā jūras akadēmijā, fizikas - matemātikas fakultātē, filozofijas fakultātē, teātra institūtā, valodas un piederēja vienam no 60 - 70 gadu andergraunda fotogrāfiem, kurš atklājis savu metafizisko fotogrāfiju radīšanas metodi.
šķiet, ka ir vērts nodzīvot līdz rītam.:) |