tad, kad es stāvu pie loga, atbalstu pieri pret stiklu
tad, kad es sēžu pie galda, redzu pieres pleķus uz stikla. varētu būt tāds karuselis - pielikt pieri pie visa loga un vēlāk, kad vairs nevajadzēs sēdēt pie galda, iziet ārā un paskatīties, vai var redzēt cauri taukainiem aizskariem.
vēl, man šodien palika bail no tā, ko es rakstu, jo tas ir lielāks par to, ko es varu iedomāties.
bet vakarā iešu uz vernisāžu
satikšu vienu kuratori
pēc tam droši vien, ka iedzersim
(sapucēšos parastā
adītā
cepurē
ar buNbuli,
kuru nopirku vakar,
lai nesaltu ausis) |