saskaitīju un nobijos...es pazīstu, labi pazīstu un ļoti labi pazīstu 8 Mārtiņus..tas ir stipri vairāk kā tie nabaga 3 Jāņi...
visiem sveicieni!
skrienu uz franču valodu...un tad saulītē. šodien ārā ir gaisma un visādi skaisti plāni. |
šodien skatījos kā Yves Klein cigareti pirkstu galos, šķību tauriņu pie balta krela, cimdos un frakā, uz kāpnītēm pakāpies un varen nopietnu sejas izteiksmi diriģēja modeli slaidu ar brillēm melnos rāmjos, kura kaila viņa priekšā sev zieda slaveno klaina zilo uz krūtīm un vēdera un kājām. tad viņš turpat no kāpnītēm un ar cigareti lika viņai apgulties uz baltas papīra lapas, berzēties un smērēties un taisīt mākslu zem kuras varētu parakstīties un teikt, ka tajā nav nekā seksuāla.
un Rauschenberg, kurš izmisis lūkojas intervētājā, kurš, savukārt,arī ar cigareti mēģina noskaidrot brinišķā kolāžas auduma izcelsmi. un Rauschenberg atbild, ka tas ir tikai viņa vecais auto sēdekļu pārklājs, kuru kaut kā taču vajadzēja izmantot.
un tad mūsdienu dzīves gleznotāji, jeb the caisse des depots photographic collection no grīdas līdz griestiem 680 darbu no kuriem es atceros labi ja četrus un par pārējiem nesaprotu, kāpēc viņi tik svarīgi.
vijas celmiņas darbi pie kuriem japāņi franciski strīdās, vai tās ir fotogrāfijas vai tomēr zīmējumi. un bezgala milzīga kino vēstures izstāde, kurā smejos vienu reizi, skatoties Mark Lewis divu neispējamo filmu sākumus un pēc tam titrus. bet uzņemt viņš gribējis Marksa Kapitālu un Freida kopotos rakstus.
pēc tam vēl citas cilvēku izklaides un beigās es raudu.
mani neinteresē māksla. es tikai gribu dzīvot. |