|
un tad mani aizveda skatīties sniegputeni kaut kur aiz olaines. balti spārni vērpās aiz mašīnas un vienubrīd bija sajūta, ka braucam milzonīga eža kažokā, kur adatas ir kilometriem garas. pēc tam es mācījos spolēt un slīdēt un vēlāk gandrīz uztaisīju avāriju par ātru mēģinot izbraukt to līkumu zem vanšu tilta,kas ved uz ķīpeni, tad bija kakao ostā un mazliet pikošanās, un viss vienkārši tā pat. es romantiskā dura jutos biki laimīga un nolaizīju šo nakti no ēdamkarotes kā mežrozīšu sīrupu...zāļu tiesai. šķiet, ka veseļojos. |