|
stāvot pie tualetes viņš vaicā no kurienes esmu uzradusies un pie velniem, kāpēc, tad strauji satver aiz žaketes atlokiem, pievelk sev klāt un skūpsta, man atliek atbildēt nekautrīgi un izlīt viņam caur pirkstu galiem, tad apsēsties klēpī nakts pagalmā satiktam frizieriem un glāstīt žiletei nolemtas spalvas, mēs runājam kaut ko angliski ar vecu japāni pie blakus galdiņa, kas holandē aprūpē mirstošos, bet šovakar tēlo jāņtārpiņu, pēc stundas ar slimnīcas zilo spuldzīti pie krekla viņš aizlido uz mēnesi, bet mēs ejam uz makdonaldu, es nopērku vaniļas kokteili un skatos uz draugu bargo, pulksten pusvienos mēs sākam raudāt un apēdam čīsburgeru, šorīt saņemu fotogrāfijas ar aizvakardienas miglu, tajās sētnieki dejo polonēzi un man liekas, ka es to visu mīlu - dienas un naktis kā virves, kā pātagas. maigums ir agresīvs jau nedēļas divas. |