aiz loga trako svelmains gaiss, sienāži jūk prātā, stārķi aprij izkaltušas vardes un pāri ceļam virmo izkusušam stiklam līdzīgs zemes gars, nav spēka parunāt pirms ezers, neprasot vai drīkst, nāk ievelk mani savā gultā un negausīgi laiza. nav spēka parunāt.