brīnumus piedzīvot ir viegli - kad starp pelēkiem mākoņiem pamale atmirdz sārta un saule tomēr izlemj parādīt rietu, kad lielais ugunskurs ar deviņiem mazajiem nelaiž tumsu klāt, kad danči pa visu lietu un dziesmas, kādas vien nāk prātā, kad vijole ar bungām līdz pat rītam neļauj aizmigt, kad migla, migla, migla un tad zelta šķirba debesīs pa kuru gaisma kā avots iztek rasā, kurā aizbrist muti mazgāt, ātrs miegs un smieklīgas brokastis, vēl pirms aizbraukšanas trakas dejas uz zemes ceļa un tad Māras ezers ar peldošām salām un aizkritušas ausis...laikam no zemesvēža tarkšķēšanas :))) vienīgās reibinošās vielas - vainags no trejdeviņām zālītēm galvā un draugi. ak jā, Abrupes veikaliņā Rūjienas plombīrs ar rozīnēm, kurā nevienas rozīnes, un vienalga tāda sajūta kā ezeram, kurā peld zeltaina čūska.
(bildes skatīt pie b45) |